02.09.
Beļģija.
Šarleruā (Charleroi)
Nav ne kāds lielais brīnums, ka vakar ierodoties viesnīcā un jautājot pēc pilsētas kartes, viesnīcas darbinieks apvaicājās, vai vēlamies nokļūt lidostā vai stacijā. Viņš šķita mazliet izbrīnīts, kad precizēju, nē vēlamies apskatīt pašu pilsētu. Apmulsums gan norima, kad ieminējos par
Fotogrāfiju muzeju un Stikla muzeju.
Izrādās šie muzeji tā īsti nemaz Šarleruā neatrodas. Nolemjam rīt tos abus apmeklēt dodoties turp ar mašīnu, lai varētu visu paspēt apbraukāt.
Pēc brokastīm dodamies ceļā uz Fotogrāfiju muzeju, kas izrādās tiešām liels un plašs. Muzejā biļetes nopērkam bez īpašiem sarežģījumiem, neksatoties, ka te nerunā angliski, bet tik daudz, lai iegādātos 2 biļetes iemācījāmies. Kā ierasts ārvalstu muzejos arī te ir telpa ar ko interaktīvu un arī pamācošu. Turpinājumā dodamies uz stikla muzeju, šeit mums likās mazliet saredžītāk, jo kā izrādījas te atrodas arī cits muzejs, ko nebijām plānojuši apmeklēt.
Par laimi viena no muzeja darbiniecēm mazliet runāja angliski un varēja paskaidrot, ka tā pat ir tikai 1 biļete uz visu kompleksu un ieteica paņemt arī audio gidu, kas labi noderēja, jo visi uzraksti jau ir franciski.
Stikla muzejs, lai gan neliels, toties ar ļoti izmeklētiem un dažādus laikus un stilus aptverošiem eksemplāriem, kas pieder privātiem kolekcionāriem, līdz ar to šeit fotografēt nedrīkstēja, bet visu pārējo var apskatīt fotogrāfijās.
Pēc muzeja apskates nolēmām papusdienot ķīniešu restorānā. Arī te visi runā tikai franciski, bet ar tiem dažiem vārdiem, ko iemācījāmies un žestikulāciju izdevās tik gan pie gardas vistiņas, gan irbulīšiem, ko te neviens cits nelietoja. Mazliet gan nošāvām greizi ar rīsiem, izvēlējāmies no ēdienkartes vislētākos rīsus, domājot, ka tie varētu būt bez īpašām piedevām, bet izrādās tie bija ar olu dārzeņiem un šķiņķi, kas bija ļoti garšīgi, bet tā īsti negāja kopā ar vistu.
Pašā Šarleruā tiešām, nebija īsti tāda, no kā elpa aizrautos, izņemto baznīcas zeltainā altāra siena.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru