11.09.
Francija.
Paris
Nākamais obligātajā apmeklējumā mums ir Luvra. Vakar pastaigājot pa Elizejas laukiem, nopirkām tūristu informācijas kioskā ieejas biļetes. Atbraucot līdz Luvrai ap pulksten 11.00 mazliet sabijāmies no garās rindas, kas rosījās pie piramīdas. Lai gan Luvrai ir arī otra ieeja, vēlējāmies sākt no galvenās un nākot tuvāk sajutām atvieglojumu. Tiem, kam ir jau biļetes rindas nebija nekādas.
Tā nu mēs lepni pasoļojām garajai rindai garām un iesoļojām Luvrā. Pirmais iespaids, ārprāts cik te ir daudz cilvēku, visi zum un mudž. Jutāmies kā skudru pūznī.
Sākumā mērķis bija apskatīt galvenās intereses zāles, jo kā jau zinātāji stāsta Luvra ir pārāk liela lai apskatītu vienā dienā, bet mēs plānojam Luvrai veltīt laiku tikai šodien.
Apskatījuši daļu zāļu, nolēmām papusdienot. Mēs visu bijām izplānojuši un paņēmuši sasmērētas desmaizes līdzi, kas protams bija daudz lētāk, nekā ēst uz vietas, bet paņēmām vienu kapučīno, lai mazliet pamostos. Izpētījuši stāvu plānu, izsvītrojām zāles, ko jau apmeklējām un prātā iezagās nešpetna doma. Kā jau jutusi, apzināti izvēlējos trešdienu Luvras apskatei, jo tā ir garā diena un Luvra strādā līdz 21.30.
Jā, pusdienojot mums dzima doma paspēt izstaigāt visu Luvru. Jā, jā vienā dienā. Mums gan jāatdzīst, ka viena neliela daļa no Luvras bija slēgta remontā. Arī īpaši neiedziļinājāmies uzrakstos, jo tie bija franciski un mums neko daudz neizteica, kā arī autorus lasījām tikai tiem, kas no tiesas fascinēja. Bet jā mēs to izdarījām, tiesa fotoaparāts nogura ātrāk par mums un dienas otrajā pusē batareja bija izlādējusies. Bet mēs saņēmām visus savus spēkus un pavadod Luvrā 10 h bijām izstaigājuši to visu un iepazinušies ar Luvras ekspozīcijām.
Nākamo reiz, kad izdosies šo vietu apmeklēt noteikti vairāk laika veltīsim zālēm, kas mums īpaši gāja pie sirds un paņemsim audiogidu vai ko tamlīdzīgu, lai uzzinātu plašāku informāciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru