10.11.
Spānija. Ceļā uz La Nucia
Atvadamies pagaidām no Valensijas ar cerību te kādreiz vēl atgriesties, jo palika vēl vietas un lietas ko izbaudīt. Meklējot informācijas par to, kas ir jāredz Valensijā, atradām informāciju, ka šeit izrādās audzē rīsus. Mums rīsi saistījās ar Ķīnu, Indiju, bet izrādās arī Eiropā to var redzēt šiet tikai dažus kilometrus no Valensijas -El Palmar. Tuvojoties ciemam ielas kļūst šaurākas un mēs braucam pa zemes strēli, pa kreisi Vidusjūra, bet pa labi La Albufera ezers, kas mazliet atgādina Lubānas ezeru - niedres gar krastu, putnu bari un mednieki ar suņiem.
Tilti te šauri var braukt tikai vienā virzienā, tā ka auto samainas, bet tā nebija problēma, jo automašīnu maz. Ciems kluss un mierīgs, teju katras ēkas pirmajā stāvā ir kāds restorāns, kur piedāvā paelju, kā ne kā te ir šī ēdiena izcelšanās vieta. Kas protams būtu loģiski, ņemot vērā, ka pie mājām aug rīsi. Pastaigājuši pa rīsu laukiem, kuros šķiet bija novākta raža un tagad sākusi spraukties ārā jaunie rīsu dzinumi. Nogaršojām rīsu svaigus graudus, kas bija lieliski.
Īsa pastaiga un esam jau ciema otrā galā, nopirkām vietējos tiko ceptos saldumus, kas ar savu smaržu mūs bija ievilinājis konditorijā. Aizgājuši līdz otram galam atrodam uz stūra restorānu, kurā nolemjam ieiet un nobaudīt vietējo specialitāti - paelju. Pasūtam arī uzkodu, kā norādīja oficiants, tā ir tipiska šim reģionam. Uzkoda ir tik garda un sātīga, ka jūtamies jau paēduši un atnestai paeljai vietas vairs nav. Tomēr mēs saņemamies un mazliet nobaudām tiko pagatavoto ēdienu.
Mēs palūdzām vietējo specialitāti un oficiants mums piedāvāja izvēlēties no divām - paelja ar vistu un trusi vai jūras produkt maisījums. Mēs izvēlējāmies jūras produktu paelju. Paelja mums mazliet lika vilties, šķita rūktums bija veidojies tieši no nelielā piedeguma, kā arī ļoti trūka citrona, ko parasti mēdz pasniegt pie jūras produktiem. Pārējo paelju mums laipni iesaiņoja līdznešanai, ko ar jau citronu notiesājām vakariņās. Citrons arī noņēma šo rūgto piegaršu un paelja bija baudāma.
Prom braucot no El Palmara ap 13.00 bijām šokā. Tādas mašīnu rindas virzījās uz šo ciematiņu. Šķiet visi te brīvdienās brauc pusdienot. Labi, ka mūsu pusdienas sanāca tādas agrākas.
Turpinājām ceļu uz La Nucia pusi, kas veda pa burvīgiem kalnainiem ceļiem, kas biedzās ar braukšanu kalnā, kur ir mūsu jaunās naktsmājas, kurās ir burvīgs liels logs ar skatu uz jūru un baseins. Ak, cik žēl, ka ir tikai +20, būtu +25, baseina ūdens būtu par pāris grādiem karstāks un tad varētu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru