
08.06.
Vācija. Brauciens uz Zella-Mehlis
Pēc brokastīm sakrāmējām matiņas un devāmies ceļā uz Zella Mehlis pusi, kur mums paredzētas naktsmājas. Pa ceļam vēl gribējās apskatīt kādu pili.
Izvēlamies iebraukt
Molsdorfa pilī, kas mūs īpaši neiedvesmo, jo cik sapratām to var apskatīt tikai ar gidu, turklāt fotografēt pilī nedrīkst.
Turpinot ceļu pamanam kāda augsta pakalna galā kādu pili, noskaidrojam no vietējiem tās nosaukumu (
Wachsenburg) un dodamies turp. Tieši pa ceļam izrādās
Cepamdesiņu muzejs, ko nolemjam apmeklēt. Ceļš uz cietoksni ved stāvā kalnā un vienā no līkumiem neizdodas pareizi iebraukt un nākas apstāties. Pirmo reiz braucu šādā serpentīnā un man šis manevrs uzdod pa nerviem un ieslēdzas izdzīvošanas instinkts. Es nolemju izkāpt. Tālāk dodos kalnā ar kājām. Pils atrodas stāvā kalna galā un vējš te pamatīgi uzdarbojas. Pati pils ir jauka no ārpuses, bet vienkārša no iekšpuses, vienīgi panorāmas skats no torņa patīk mūsu acīm.
Uz Zella-Mehlis tālāk Garmins piedāvāja braukt pa bāni, ko arī izmantojām. Bānis izrādījās veda mūs caur trīs tuneļiem pirmais izrādījās vairāk kā 400 m garš, tad bija pāri 800 metriem, bet trešais izrādījās garākais ceļu tunelis Vācijā - Rennsteig 7,916 km garš. Tuneļa pusceļā sajūsma noplaka un sāku vēlēties ātrāk no tā izkļūt.
Vienai dienai nerviem par daudz. It kā ar to nepietiktu nobraukciens no bāņa ir tulīt pēc izbraukšanas no tuneļa un mēs to gandrīz palaižam garām, veicam strauju pagriezienu. Aso izjūtu diena.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru