29.12.
Portugāle.
Albufeira
Pusdienas laikā dodamies apskatīt Albufeiras vecāko centra daļu. Šauras ieliņas ar glītu, mazu baltu akmeņu bruķi. Skaisti, bet man tas šajā mitrajā laikā, kad ārā mazliet smidzināja lietus, radīja nepatīkamus piedzīvojumus. Manas jaunās botas uz šī bruģa jutās, kā ejot pa ledu. Ar visu piesardzīgo pastaigu, es pamanījos trīs reizes teju nogāsties un tiku pie pāris savilktiem muskuļiem, bet viss tomēr beidzās veiksmīgi.
Kāda no ieliņām izveda mūs pie okeāna krasta. Burvīga pludmale klinšainu krastu ieskauta. Kāds pāris angliski palūdza mūs nofotografēt viņus un pēc tam piedāvāja nofotografēt mūs. Mazliet sabijāmies, jo mūsu fotoaparātam ir tikai manuāli regulējamā Zenit lēca. Palūdzu, lai vīrs tomēr noregulē asumu, Indulis mēģināja mani atrunāt, bet puisis skaidrā latviešu valodā noteica: "Nu saregulē tak to sasodīto lēcu!" Visi sākām smieties. "Nu ko mēs te runājam kaut kādā angļu valodā." Izrādās ne pa velti mēs dāmu noturējām par dabīgu angliski runājošo, kas te nav mazums, viņa ir ilgi nodzīvojusi ASV un tagad jau 4 gadus dzīvo Anglijā. Mazliet pačalojuši dodamies katrs uz savu pludmales daļu. "Varbūt vēl tiksimies!"
Atceļā izmeklējāmies veikalus, lai atrastu vajadzīgo svētku vakariņām, pie reizes sanāca izbraukāt vietējos miestus. Kamēr braukājām apkārt laiks noskaidrojās un sāka spīdēt burvīga saulīte, žēl, ka tikai tagad, kad drīz jau tā ies uz rietu. Vakariņās sacepjam paštaisīto piparkūku mīklu un notiesājam prāvu daļu mandarīnu un apelsīnu, ko sapirkāmies vakar ceļā uz Pera. Kā lai neņem, ceļmalā apelsīni 5 kg maisiņš maksā 2 EUR, un 3kg mandarīni tik pat.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru