31.12.
Portugāle.
Armacao de Pera (Armação de Pêra)
Iztaisījušies beidzot dodamies apskatīt Armacao de Pera un tās pludmali, kas atrodas nieka 3km attālumā. Pludmale izrādās jauka ar klinšainiem krastiem abās pusēs no pilsētas centra, kas izskatās diezgan neiteresants ziemas sezonā, kad apartamenti ir tukši un vairums restorāni un veikali slēgti.
Okeāna viļņi te ar ļoti viltīgi. Ejot gar pludmali pamanam pārīti, kas jauki čalo uz klinšaina gabla pašā krastā un man ar sagribas tā romantiski pasēdēt. Kad bijām nonākuši līdz blakus gabalam, pārīti pārsteidza vilnis, kas kārtīgi uzšļakstījās un nolēja jauniešus no galvas līdz kājām slapjus. Te nu ir reālā romantika. Kad virzījāmies tālāk, pamanījām divas dāmas, kas fotografējās krastā un vienai no dāmām izdevās noķert šķiet lielisku foto, kā vilnis pamatīgi nošļaksta otru. Arī krastā stāvošajam makšķerniekam pavisam drīz izdevās samērcēt kājas, kad nepaspēja aizbēgt no viļņa. Viltīgi es jums saku, viltīgi viņi te ir.
Ejot pa taciņu gar klinšu malu nonākam burvīgā mazā pludmalē, kas ir tik burvīga un piedāvā vienīgo eju uz blakus mazliet lielāku pludmali, kuru arī ieskauj klintis. Pēc pludmaļu apskates dodamies uz auto un braucam uz Albufeiru, lai sevi mazliet palutinātu svētkiem par godu un iebraucam KFC. Jāska, ka mazliet vīlāmies, te salātiņos, kas man tik ļoti garšo, mērcīte ir nejēdzīga un to visu sabojā stiprie sīpoli, kas te pievienoti. Arī pašas vistiņas ir man par asu un neviens nepiedāvā aso vai oriģinālo, bet kraukšķīgais panējums ir tik pat labs kā visur.
Līdz Jaunajam gadam vēl 6 stundas, līdz ar to nolemjam braukt atpakaļ uz viesnīcu. Pēc filmas noskatīšanās sarakstam kaudzi īsziņu draugiem un radiem Latvijā, kas jau svin Jauno gadu un tad izdodas sazvanīt Induļa mammu un papļāpāt. Jaunais gads tuvojas un mēs atveram dzirkstošo vīnu, ko iegādājām šai dienai. Lietainais laiks mūs attur braukt atpakaļ uz Albufeiru. Nu, ko tur slēpt mēs esam mājās sēdētāji un cilvēku bari un lieli tusiņi svešinieku pūlī mūs nevilina, īpaši, ja ir paredzama alkohola lietošana.
Laimīgi Jauno gadu! Esam 2013. gadā arī mēs. Cerot uz salūtu esam izgājuši uz balkona un izrdās nekļūdamies Armacao de Pera ir salūts un diezgan jauks. Bet, tā bija arī vienīgā vieta. 12.00 apkārt daži cilvēki mazliet iesaucās un vietām varēja pannu un katlu klaudzināšanai līdzīgu troksni. Bet vai ta var tā sākt jauno gadu? Bez nekāda piedzīvojuma.
Uzlieku Prāta Vētras dziemas un trāpu uz dziesmu "Prom uz siltajām zemēm". Mēs ar esam prom uz siltajām zemēm aizlaiduši. Un dziesma uzdod jautājumu: "Un tikai vienreiz dzīvot dots un kā tu domā vai viss ir izmantots?" Nē, mums tomēr vajag izmantot to, ka esam siltajās zemēs un ārā ir burvīgi baseini, tapēc paņemam dvieļus un dodamies uz mūsu Jaunā gada pirmo peldi. Uh, ūdens gan ir aukts vienos naktī, bet tik atspirdzinoši un silti pēc tam liekas izlienot no ūdens. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru