24.12.
Spānija. Seviļa
Svētki klāt! Ziemassvētku vakars. Kā to tradicionāli sagaida spāņi, ar ģimenes vakariņām un nakts misi baznīcā. Ko mēs redzējām Seviļas ielās. Restorāni un bāri piebāsti cilvēku, kas priecājas, dziet Ziemassvētku dziesmas. Vai viņi dodas uz baznīcu, nezinām, jo vakarā devāmies atpakaļ uz viesnīcu. Arī nevisi jaunieši svin šos svētkus ģimenes lokā, jo ierakstoties viesnīcā mēs trāpijām rindā, kur jauni pārīši reģistrējās, lai pavadītu šo laiku divatā.
Mēģinājām vēlreiz dotie uz Seviļu ar autobusu, biju apskatījusies sarakstu internetā, bet autobus nenāca, ne pēc darba dienu grafika, nedz arī brīvdienu, līdz ar to nācās atkal doties atpakaļ uz viesnīcu un doties uz centru ar auto. Šoreiz automašīnu centrā bija vairāk un ar stāvvietu mums neveicās, lai arī atradām brīvu vietu, kāds vīriets gribēja iestātīt, ka jāmaksā kaut kāds eiro viņam, negribējām maskāt kaut kam uz ielas, bet tā kā nesapratām, kas rakstīt zem P zīmes, tad nolēmām doties citur. Beigu beigās uzgājām Jose M.Moreno Galvan ielu, kurā nebija ne vīriņu, kas prasa naudu, nedz aizdomīgu zīmju un novietojām auto.
Apstaigājuši Seviļas vecpilsētas daļu nācās doties atpakaļ uz viesnīcu, jo vienīgais, ko ļoti vēlējāmies apskatīt bija Indijas arhīvs, šodien bija slēgts. Apsvērām arī iespēju doties uz Seviļas cietoksni, bet arī tam bija saīsināts darba laiks, kurā mēs īsti neiekļāvāmies un cena bija pārāk auksta, lai dotos turp neizbaudot visu piedāvājumu.
Seviļas katedrāle mums šķita burvīga no ārpuses, bet ieejas maksu nevēlējāmies maksāt. Daļa, kurā atradās izveidotā Bētlemas mizanscēna, gan bija pieejam apskatei un garākiem cilvēkiem, kā mums, bija iespēja palūkoties arī uz baznīcu pār aizslietņiem, kas to nošķīra no baznīcas telpām.
Telpas radīja brīvas, plašas telpas iespaidu, bet vietām te prasās pēc nopietna remonta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru