29.11.
Spānija. Granada
Šodien nācās parakāties mašīnā tā dziļāk, jāizvelk bija ziemai predzētās jakas, jo ārā šodien vien +4 grādi. Saģērbušies siltāk, burņujušies ar sviestmaizēm, dodamies ar autobusu uz centru. Muļķīgā kārtā piemirsu, ka autobusa biļeti var izmantot, lai turpinātu ceļu uz gala mērķi, ja nav pārsniegtas 45 min, un mēs devāmies kalnā ar kājām. Bet pusceļā, kad par to atcerējāmies vairs nebija iedvesma gaidīt autobusu. Nonākuši pie kasēm, iegādājāmies biļetes pilnīgi bez rindas.
Un te nu lūk ir tā saceltā ažiotāža, lai gan vasarā, kad tūristu te mudž, tā varētu būt arī tiesa, ka biļetes nevar dabūt, ja neesi laikus tās nopircis internetā, vai ieradies 8.00 no rīta, lai iegādātos, tās, kuras pārdod tikai attiecīgajā dienā. Mēs ieradāmies pirms 13.00 un vienīgais, kas mūs nesajūsmināja, ka Nasrid pils apmekējumam mums bija atlikušas 10 min., bet zīmes, kas norāda ceļu uz pili, apgalvo, ka, lai nonāktu gala mērķī, mums būs nepieciešamas 20 min. Tā nu ātrā solī devāmies turp, ieradāmies pāris minūtes pirms 13.00, bet iekšā vēl nemaz nelaida.
Sagaidījuši gauso ielaišanas procedūru, beidzot esam pilī, kas ar saviem rakstiem un caku cakām mūs burtiski apbūra. Sākumā mazliet traucēja cilvēku drūzma, bet tā kā biju aizrāvusies knipsējot visus tos burvīgos rakstus, kas slēpās šajā ņirboņā, tad drīz vien atskārtām, ka vairums jau ir tālu mums priekšā un var atrast iespēju pabaudīt pili bez steigas.
Izlīkumojām Nasrid pili, dodamies uz Alcazaba, kas mums nešķita nekas īpaš, ja nu vienīgi tiem, kas saprot spāņu valodu būtu interesanti paskatīties multfilmu par tās vēsturi, kā arī no Alcazaba mūriem paveras burvīga apkārtnes panorāma. Tālāk naski dodamies uz Generalife, jo vēlamies pabaudīt dārzus, kamēr saule vēl pie debesīm. Dārzi protams burvīgi, lai gan jūtam, ka agrākā rudenī tie varētu būt vēl baudāmāki, zaļāki un košāki un ziedošāki.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru