Spānija. Torremuelle
01.12.Lai kā negribējās atvadīties no super jaukajiem mājas īpašniekiem, kas mums šajās dienās kļuva tik tuvi, mums bija pienācis laiks doties tālāk. Mēs gan ar to pārāk nesteidzāmies un kopā ar Paulīnu un Rodrigo devāmies papusdienot. Rodrigo mūs aizveda uz vietējo tapu bāru, kur tapas ir teju tik lielas, kā pusporcija otrā ēdiena. Turklāt pasūtot 2 dzērienus tiec pie 2 tapām un vēl dāvanā saldais ēdiens. Tā arī katrs izdarījām un jutāmies vairāk kā paēduši. Citi tūristi šajā pilnajā kafejnīcā netika manīti. Atvadījušies devāmies ceļā.
Jau tuvojās vakars un ceļš vēl tāls. Izvēlējāmies braukt pa maksas ceļu, pāri milzu gravām un gariem tuneļiem devāmies uz jūras pusi. Un es ik brīdi priecājos, ka nelīkumojam lejā augšā pa kalniem. Turklāt maksas ceļi šeit ir ļoti tukši, ne tā kā Polijā vai Vācijā. Var mazliet atslēbināties un izbaudīt ceļu, nevis drudžaini kādu apdzīt vai uztraukties, ka kādam tu varētu traucēt.
Ieradušies GPS sistēmas norādītajā vietā, viesnīcu neatradām. Krustu šķērsu pa kalnainajiem ceļiem, bet ne kā. Nācās ņemt datoru un cerēt uz internetu. Mums paveicās un tieši tajā vietā, kur piestājām varēja tikt pie bezmaksas savienojuma un noskaidrot īsto viestnīcas atrašanās vietu, kas izrādījās teju 10 km tālāk. Bija jau pilnīgi satumsis, kad ieradāmies viesnīcā, tapēc paņēmām arī autostāvvietu, jo negribējām meklēt tumsā bezmaksas vietu.
Granadā mums gāja pārāk interesanti, līdz ar to darbi mazliet iekavēti. Tapēc 02.12. mēs palikām numuriņā un strādājām. Brokastojot uz balkona ar skatu uz jūru sajutāmies patiesi laimīgi. Decembris un mēs ķeram saules starus. Beidzot piepildas mans sapnis par ziemu bez ziemas.
 |
| Brokastojam spilgtajā Spānijas saulē ar gardajām Induļa gatavotajām pankūkām. Tas baltums aiz kokiem patiesībā ir Vidusjūra. Torremuelle, Spānija |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru