29.09.
Francija.
Karkasone (Carcassonne)
Ja esi kādreiz spēlējis spēli Karkasone, varbūt mūs sapratīsi. Mums ir visas pagaidām Latvijā izlaistās šīs spēles daļas, tapēc pats par sevi saprotams ceļā uz Spāniju bija nepieciešams iegriesties tieši šeit. Karkasone ir slavena ar savu pili un tās nocietinājuma mūri viduslaiku pilsētai. Bet laikapstākļi mūs galīgi nelutināja, ārā spēcīgs vējš un lietus. Mēs tomēr saņemamies aizpbraukt ar to līdz centram.
Centrā kā jau svētdienā nekas daudz nestrādā, bet stāvvietas ir bez maksas. Novietojam auto un tur pat tuvumā atrodam turku ēstuvi, kurā ieturam pusdienas. Protams te neviens angliski nerunā, bet mums izdodas pasūtīt kebabu, tik diemžēl ne plānajā lavašā, bet lavaša maizītē un nevis vienu uz abiem, bet gan divus. Bet mēs neskumstam, neapēsto iesaiņo mums līdz un tas paliek vakariņā.
Turpinam savu ceļu izmetot loku pa lietaino pilsētu. Kādā no laukumiem atrodam pārtikas veikalu, kas šodien strādā un var nojaust, ka te nesen ir beidzies tirgus, jo laukums izskatās pēc miskastes, ko šobrīd aktīvi savāc. Neliels loks pa pilsētu un dodamies pār jauku tiltu uz cietokšņa pusi. Ceļā pamanam kiosku, kurā pārdod kartiņas un tur pat blakus ir arī pastkastīte, līdz ar to varam tulīt arī nosūtīt un nav pastkartīte jāizmērcē lietū.
Kalnup ved ceļš uz cietoksni, skatoties uz trotuāru pamanu zemē sakritušus augļus, kas man kaut ko atgādina. Tuvojoties ievēroju, ka augļi izskatās līdzīgi vīģēm un pavisam tuvu pienākot sajūtu arī ierūgušu vīģu smaržu. Pirmā doma, kādam izbiris. Bet tomēr palūkojos augšup. Eh, vai ta kārtīgam latvietim var ienākt prātā, ka vīģes var vienkārši noraut no koka? Atpakaļ ceļā mums divas vīģes izdodas noraut un viesnīcā tās nobaudām. Ak, kas var būt gardāks!!!
Cietoksni kā jau cietoksnis, pašā pilī nolejam neiet, tikai izstaigājam lietainās ieliņas un iegriežamies kādā kafejnīcā saslidīties un iedzert kafiju ar kūku. Lietus tomēr nepierimst tapēc ceļš jāturpina lietū. Lai mazliet apžūtu ieejam vietējā baznīcā. Tā izrādās var lepoties ar ļoti skaistām vitrāžām un mēs mazliet sasildamies pazēžot uz soliņa. Mums par pārsteigumu trīs vīrieši iznāk priekšā, bet japāņu tūristu grupa ātri saskrien soliņu rindās un pieklust.
Mums ir paveicies un sildoties baznīcā tiekam vēl pie bezmaksas koncerta, turklāt mūs pārsteidza, tas, ka divām pēdējām dziesmām mēs sapratām arī vārdus. Tās tika dziedātas krievu valodā. Skaisti!!! Lai jums ar tā paveicas!
Vienīgā vilšanās - nekur nepamanījām spēli, kamēc suvenīru veikaliņos nav tās?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru