Spānija. L'Estartit
02.10. Ir uzausi jauna diena un jaunas cerības tikt pie interneta. Varbūt pēc stundas? Varbūt pēc divām, viņiem jau te tādi dīvaini darba laiki. Indulis aizstaigā līdz Informācijas dienestam un nopērk dažus kodus pludmales interneta, lai var pastrādāt. Varbūt mēs tomēr nesapratām pareizi un dāma gribēja teikt pēc diennakts nevis nākamajā dienā. Ir jau vakars, bet mūsu simkarte vēl joprojām ziņo, ka nav aktivizēta. Neko darīt, nolemjam rīt doties atkal uz La Bisbal.
03.10. Norīta Indulim daudz darba, tā ka izstaisāmies tik ap pusdienaslaiku un braucam atkal uz La Bisbal. Ak, ierodoties pamanām, ka jau gandrīz 12.00 laiks, kad visi dodas pusdienaslaikā, lai gan te tiešām to nevar saukt par pusdienaslaiku, bet jāsauc kā ir siesta, jo kurš gan pusdieno 4 h? Indulis pieved mani gandrīz pie paša veikala un brauc atrast kādu brīvu stāvvietu. Veikals vēl vaļā 10 min. Bet tur ir 4 cilvēki rindā. Bārdevēja ieraugot mani neizskatās priecīga un kaut, ko prasa man. Es atbildu kā ir, ka karte nestrādā, vēljoprojām nav aktivizēta. Cik nopratu viņa saka, ka tulīt beigs darbu un man jāatgriežas pēc siestas.
Es sāku mazliet iekarst. Ak, to visu pat negribas atcerēties. Iekarsu pamatīgi. Viens vīriets metās aizstāvēt pārdevēju, ka viņai tak jābraucot mājās pagulēt un paēst. Es tak varot aizbraukt uz vēl 20 km tālāk esošo Gironu (kur starp citu ar ir siestas). Es protams atcirtu, ka mēs jau 3x reiz te braucam un 3 dienu laikā karte vēljoprojām nestrādā un es nekur nedošos. Lieki piebilst, ka es runāju angliski, pārsvarā atkārtojot "no comprenden español", bet visi pārējie spāniski.
Pārdevēja apkalpoja pirms manis rindā esošos un izslēdza datoru un sāka slēgt gaismas ārā. Vīrietis šķiet mēģināja man iestāstīt, ka man jānāk pēc 4h, tad mani apkalpos. Man vairs smiekli nenāca un pēkšņi atcerējos vēl vienu vārdu (ko tik no tiem meksikāņu seriāliem neiemācās:)) "Loco". Cik nopratu no vīrieša teiktā, to es izrunāju pareizi, likās, ka viņš pārdevējai noteica, ka vismaz to viņa ir iemācījusies. Smieklīgi. Izgāju ārā no veikala un tur pat nosēdos, lai atlaistu tvaiku - paraudātu, ar cerību, ka viņa apžēlosies, jo bija tak dzirdēts par spāņu draudzīgo raksturu un izpalīdzību.
Vīrs biedzot ieradās un, kad pārdevēja vēsā mierā aizslēdza veikalu un aizbrauca, nolēmām tomēr aiziet uz tuvējo kafeinīcu, kur izrādījās labs internets. Tā nu mēs tur novilkām siestu un es tiku pie dažām labām lietām no interneta, kas bez tik laba interneta nebija iespējamas. Žēl, ka tikai vīra dators bija līdz, bija jāaiztiek tik ar vienu datoru uz abiem.
Siesta beidzās, atgriezās pārdevēja un 5 min. laikā iedeva mums jaunu simkarti un to aktivizēja, tur pat arī pārbaudījām, ka viss strādā un nav pat jāgaida ne minūte. Nez, kapēc tas bija tik saredžģīti pirmās 2 reizes? Izbraucot no šīs vietas vīram tā arī pateicu (piedodiet par rupjību): "Zajebala La Bisbala". Sanāca ar atskaņām. :))) Žēl, ka laiku un degvielu, ko varējām izmantot, lai apskatītu vietējo rajonu, mums nācās tērēt, lai 21. gadsimtā tiktu pie interneta. Tā vietā noteikti labprātāk būtu aizbraukusi uz Figueres un apskatītu Dali māju. Neko būs pietiekami motivējošs iemesls atgriezties šajos krastos.
Mazliet sev kompensējām skādi pa ceļam piestājot pie kāda vīģes koka, kas auga ceļa malā redzami pamestā vietā, salasījām kādu kg gatavu zaļo vīģu, kas pietika vēl dažiem vakariem.
 |
| Miglā L'Estartit naktī. Spānija |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru