16.05.
Polija.Gdaņska
Šodienas plānā daži muzeji. Tā kā tie strādā tik līdz 16.00,tad bija nepieciešams savlaicīgi iziet no hosteļa. Diemžēl nesanāca, kā plānots, saskrēja vairāki darbiņi, kas nevarēja gaidīt. Tā nu tik ap pusdienlaiku izgājām un sajutām izsalkumu, tapēc iegriezāmies smalkmaizīšu kafeinīcā uz galvenās tūristu ielas. Smalkmaizītes te lētas un milzīgas, bet diemžēl arī vairāk ir kā baltmaize ar garšiņu, jo viss lielums ir mīklā, bet ar pildījumu un virskārtām poļi ļoti paskopi. Līdz ar to izsalkumu var remdēt, bet tā pie kafijas iebaudīt īsti nesanāk.
Tur pat ielas otrā pusē iegriezāmies Gdaņskas vēstures muzejā. Grezni! Tas ir pirmais, kas nāk prātā. Mazliet tālāk pa Dļuga ielu var atrast ēku, kas ir atjaunota savā agrākajā greznībā un ir pieejama publiskai apskatei.
Vēl noteikti jāpaspēj šodien apmeklēt Sv. Marijas baznīcu un uzkāpt baznīcas tornī. Jā, uzkāpt, jo lifta šeit nav. Vai Jūs Pēterbaznīcas tornī esat kāpuši ar kājām?
Jau četri pēcpusdienā un muzeji slēgti, izmetam loku līdz auto. Stāv vēl un nav soda kvīšu, tad jau nebūsim novietojuši neatļauti. Garām ejot Kuģniecības muzejam, vīrs žēli noskatās, ka nepaspējām arī šo apmeklēt, varbūt rīt no paša rīta izdotos? Skatamies no cikiem strādā un prieks pārņem mūs, muzejs vēl izrādās teju 2 stundas vaļā. Te ir jābūt, ne tikai interesantas laivas, kuras paspējām tik apskatīt pirmajā stāvā, bet interaktīvā zāle, kur mēs arī palikām līdz mūs meta ārā.
Neatņemama sastāvdaļa ceļojumā, apmeklēt ķīniešu ēstuvi. Šoreiz tur pat upes otrā krastā, ķīniešu restorāns. Smalks interjers, bet ēdiens viduvējs. Vismaz mūsu pasūtītais. Porcija vidēji liela un gaļa pārcepta, sausa. Arī otru saldo ēdienu nedabūjam, oficiante to ir aizmirsusi.
Super, lasu un priecājos :). Līga
AtbildētDzēst