09.05.
Lietuva, Viļņa.
Rīts sākās astoņos. Ārā burvīgas zilas debesis ar nelieliem baltiem mākonīšiem, šodien sola, ka dienā iesils līdz pat +21C. Skypā zvanīja brālis un pavēstīja, ka mazā kaķenīte atradusi mājas pie kāda jauka daktera. Sapriecājāmies un ļoti saskumām vienlaicīgi. No vienas puses jauki, ka mincei būs mājas pie labiem cilvēkiem, bet no otras puses tie mazie pūkainie zvēriņi tā iekrīt sirdī.
No rīta vajadzēja aiziet uz veikalu pēc produktiem brokastīs. Tā kā pagājušo reiz iepirkos IKI, kas atrodas autoostā, šoreiz nolēmu aiziet līdz Maximai X, kas atrodas centrālajā stacijā. Jau iekšā ejot pa durvīm sapratu, ka smarža, vai pareizāk sakot smaka, arī te Maximai ir tāda pati, kā Latvijas mazajās Maximās un tur pat nelīdz tiko izliktās, svaigi ceptās smalkmaizītes. Piespiedu sevi tomēr ievērtēt produkciju, izvēlējos tostermaizi un tad ātrā solī izstaigāju veikala plauktus un aizskrēju līdz kasei, neko citu nepaņemot. Secinājums, mazajās Maximās nevaru iepirkties arī Lietuvā. Devos tik atkal uz daudz labāk smaržojošo IKI veikalu ar tīrākām grīdām un rūpīgāk saliktiem plauktiem.
Lai gan doma bija iet pastaigā vakarā ar statīvu, ķert garās ekspozīcijas un laternu gaismas, ieraugot laika ziņās rīt mākoņainu laiku, mainījām plānus un nolēmām doties pastaigā pēc pusdienām.
Šoreiz nolēmām doties uz jaunceltņu rajonu otrpus upes. Tā nu izvēlējāmies iet pa Vilnias ielu un pa ceļam ķert apkārtnes fotogrāfijas.
Pirmā ievērības cienīgā ēka mums likās Sinagoga, pa ceļam bija arī jūgenstila ēkas, kas varēja detaļās sacensties ar Rīgā esošajām, bet mums tās šķiet svaigāk atremontētas, vismaz tāds iespaids radās.
Indulis atdzinās, ka viņam ir doma nofotografēt katrā pilsētā, kur būsim ēku ar Nr. 9, tā pat, kā mūsu dzīvesvietas adresei, tapēc pirmo numuru, ko uzskatījām par ievērības cienīgu arī nofotogafējām.
Pamanījām Mark & Spensers veikalu, bet, kas mūs izbrīnija viņiem Viļņā ir arī pārtikas nodaļa, kas tik vilinoši smaržo pēc tiko gatavotām maizītēm, ka grūti paiet veikalam garām.
Sakairinātie kuģi vēlējās apmierinājumu, tapēc iegriezāmies Lietuviešu versijā par Subway, kam bija ļoti līdzīgs ne tikai piedāvājums, bet arī nosaukums daudz neatšķīrās. Maizītes ko izvēlējāmies bija gardas un kafija baudāma.
Turpienot ceļu un no attāluma jau baudot skatju uz auksceltnēm, virzijāmies garām Kongresu namam.
Pāri upei un tad jau esam pie Sv. Ercenģeļa Rafaēla baznīcas (Sv. Argangelo Rapolo baznycia), izstaigājot to nolēmām arī nokāpt atvērtā pagraba telpās, kā izrādās, tur notika privāta sesija, daži cilvēki ar ģitāru dziedāja, krēsli salikti par apli. Runātājs kaut ko nesaprotamu centās pateikt arī mums, tapēc nolēmām doties ātri prom.
Turpinot ceļu iegriezāmies vietējā tirzniecības centrā, kur es beidzot tiku pie ļoti jaukas, ādas mugursomas, kas atšķirībā no vairuma, bija stingra un ar kabatām, kas aizvelkamas ar rāvējslēdzēju. Tā nu uz tuvējā soliņa tika pārkrāmētas mantas uz jauno somu. Tāds atvieglojums.
Tuvojāmies skaistam, jaunam debeskrāpim. Kāds patīkams pārsteigums, mūsu iecienītā banka- Swedbanka. Izrādās ne tikai Rīgā Swedbanka ir uzcēlus arhitektoniski skaistu ēku, bet arī te un arī te ir padomāts par apkārtni un uztaisīts interesants skvēriņš, kur var baudīt gan pilsētas panarāmu, gan vienkārši tusēt uz interesantiem krēsliem, ko izmantojām arī mēs.
Otrpus ceļam apskatījām jaunos debeskrāpjus un interesanto strūklaku, kā arī atveldzējāmies, no karstā laika ar gardiem piena kokteiļiem. Saule jau gāju uz rietu tapēc nolēmām doties atceļā. Pie upes plaviņā pamanījām gaisa balonus, kas gatavojās lidojumam. Tik tuvu gaisa balonu pacelšanās vietai nebiju bijusi. Kaut kas maģisks šajā pārvietošanās līdzeklī ir jūtams vēljoprojām. Atceļā ievērtējām vēl pāris veikalu metāliskās izkārtnes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru