08.05.
Lietuva, Viļņa.
Rīts sākās mazliet vēlāk, beidzot man izdevās izgulēties līdz pat 10.00, vīrs jau tikām bija teju divas stundas nostrādājis. Nomazgājos, savācu maisiņu, kurā ir ēdamlietas un devos uz hosteļa virtuvīti, lai pagatavotu mums brokastis.
Izrādījās šis hostelis arī piedāvā mini bezmaksas brokastis, kas sastāv no maizes un margarīna paciņas, gribi smērē un ēd. Mums gan bija sava maizīte un gards tuncis eļļā no līdzpaņemtās konservu bundžiņas, kā arī mazliet pāri palikušā Milkas trīskāršā šokolāde, ko piekost pie kafijas.
Tā kā laikapstākļu uzlabošanos solīja pēcpusdienā, tad nolēmām rīta pusi veltīt darbam. Sēdējām virtuvīte pie galdiem strādājot un pētot, kā meistari cenšas salabot kameru novietojot to mazliet tālāk pie sienas, jo šķiet esošajā vietā bija izplīsis pamatīgs caurums. Šoreiz pie galtiņiem bija samērā liela rosība un šķiet ne mums vieniem numuriņos ir slikts bezvadu interneta savienojums, jo pavisam bijām četri, kas strādāja ar datoriem virutvē. Ilgi gan tā nevarējām ar vīru nosēdēt, jo visu laiku ārduvis tika turētas vaļā un no āra nāca dzestrs gaiss. Taisījām karstas tējas un ik pa brīdim, gājām taisīt durvis ciet.
Pēc pusdienām sataisījāmies otrajā ekskursijas gājienā, šoreiz nolēmām doties mazliet tālāk. Garām ejot jaukajai kafeinīcai, kas atrodas uz Gelių gatves, šoreiz iegriezāmies, lai nobaudītu kafiju ar gardām maizītēm.
Tad ātrā solī devāmies pa Mēsiniekų gatvi līdz Tūrisma informācijas ēkai, līdz kurai bijām tikuši iepriekšējo reiz. Turpinājām savu gājienu ar fotogrāfēšanas elementiem pa Vokiečių gatavi, tad Vilniaus gatve mūs izveda līdz Radivila pilij, kur šķiet tagad atrodas kaut kas līdzīgs ārzemju mākslas muzejam, kaut kā mūs uz gleznu skatīšanos nevilka, tapēc devāmies tālāk.
Iegriežoties mazā ieliņā nonācām pie kinoteātra ar ļoti interesanti apgleznotu sienu, pēc Alises brīnumzemē tēmas. Nospriedām, ka Lietuvas kinoteātrī varētu skatīties filmu „Artist”, kā jau mēmais kino, to var skatīties jebkur, arī valstī, kuras valodu nesaproti. Kā izrādījās tieši šobrīd šo filmu izrāda rīta seansā. Tiesa otreiz neplānojam to skatīties, vismaz ne tik drīz.
Ceļu turpinājām pa Liejyklos gatvi nopētot Svētā Krusta baznīcu (Church of the Holy Cross). Apmetām līkuma gar parku, atstājot aiz sevi Prezidenta pili un Viļņas universitāti devāmies L. Sruokos- Gucevičiaus gatves virzienā. Apskatot Katerāli (Cathedral) aizrāvās elpa, no tik grandiozām celtnēm tepat kaimiņvalstī. Izstaigājām caur parkam un ievērtējot Lietuvas karaļa statuju pie Lietuvas nacionālā muzeja (Nacional Museum of Lithuania), devāmies fotografēt upes līkločus un tiltu Neris upi.
Turpinājām devāmies ar funikulier, kas ved uz kalna galā esošo Gediminas pils torni (Gediminas Castle Tower). Funikulieris vienā virzienā maksāja 2 Lt, ja vēlas arī lejā doties, tad 3 Lt. Bet mūsu nolūkos tas neietilpa.
Apskatījām arī pašu torni, kur izvietoti daži viduslaiku bruņieku rīku eksponāti un uzkāpām pašā torņa galā, kas mums izmaksāja 5 Lt. katram.
Atpakaļ devāmies pa kalna otru pusi lejā un nogriezāmies pa Barboras gatvi, nogrizāmies uz Maironio gatvi, kur varējām tuvumā ievērtēt Sv. Annas baznīcu (St. Anne’s Church) un Bernardīnes baznīcas (Bernardine Church) arhitektūru, jo atvērtas durvis tā arī neatradām. Aizklīdām pār gājēju tiltiņu Vilnia upei un tālāk pa mazām aizdomīga paskata ieliņām, kas mums ar mākslinieciska izskata jauniešiem mazliet atgādināja Andrejostu.
Užupio gatve izrādījās kalnaina, lēnām nesot mūs lejup kalna. Nogurums un vakariņu laiks neļāva mums paiet garām ieraudzītajam ķīniešu restorānam. Nolēmām pasūtīt lielopu sezama sēkliņās ar rīsiem vienu pilnu porciju uz abiem diviem. Tika servēti ļoti glīti trauki, turklāt silti, kas bija ļoti patīkami. Zaļā tēja jasmīnu, tā pat kā Latvijas Gan bei, tika pasniegts tējkanniņā ar nemainīgi labu garšu. Manas acis manāmi iepletās, kad oficiante atnesa porciju un neviļus izteicos: „Vai ta to kāds var noēst.” Tik liela 1 vesela porcija nebija nebija redzēta gaļai. Rīsi bija pietiekami, tos pa abiem noēdām, bet gaļu pēc mūsu lūguma oficiante ātri vien kopā ar garšīgo mērcīti iesaiņoja līdz. Vienu brīdi jau man pazibēja doma, ka viņa nebūs sapratusi un pasūtījusi mums 2 porcijas, kas noservētas uz viena šķivja, bet viss izrādījās kārtībā. Tā ka rīt pusdienām gaļa ir nodrošināta, tik nāksies pievārīt klāt rīsus. Kamēr vakariņojām, mūs izklaidēja gan zivtiņas akvārijā, gan papagaiļu pārītis, kas vakaram nākot bija uzsākuši jauku čivināšanu.
Tālāko ceļu turpinājām pa Išganytojo gatvi gar Sv. Paraskeve pareizticīgo baznīcu (St.Paraskeve’s Orthodox Church). Attapāmies, ka ir netikai liels nogurums bet jau pāri 22.00 pielikām soli un ātri pa Didžioju gatvi devāmiems hosteļa virzienā. Mazliet vēl pastrādājām, vakars beidzās pavēlu, gulēt iegājām tikai ap 1.00 naktī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru